Jau no paša rīta neesmu savā ādā. Laikam, ka sāku pamatīgi pēc draugiem ilgoties.
Skaipā sarakstījos ar Agnesi. Hehh
Viņa ir personība, kuru man vēl līdz galam nav izdevies atkost.
Par katru cilvēku saka, ja viņš ir tavā dzīve ienācis, viņš tur nav bez iemesla, bet gan tāpēc, lai kaut ko Tev iemācītu. Ar Agnesi ir tā, ka viņa man ir iemācījusi, ka būt atšķirīgam , savādi domājošam ir kaut kas brīnišķīgs. Viņa mani nebeidz iedvesmot un pārsteikt ar savu optimismu, pat tad, kad to nevar iedomāties. Viņai ir tie mazie jociņi, kas padara dienu gaišāku un saulaināku. Agnes, es zinu, ka šodienas labais laiciņš ir Tavs rokudarbs ;p
Es skumstu pēc vsiem, kas man bija tik tuvi.
Ak , Dievs, ja es varētu, es visus visus atvilktu te, liktu dzīvot manā dārzā, kā Filipīniešiem , teltīs un plikām kājām. Un mēs varētu dziedād ziņģes pie ugunskura , hem
Buutu TIIIK naisīgi
Es gaidīšu visus pie manis, jo agri vai vēlu, Jūs savas pakaļas atvilksiet seit , hā
Mīlu, mani Rezgaļi
No comments:
Post a Comment