Kāds laiciņš jau atkal ir pagājis.
Hmmm
Cik gan grūti varbūt cilvēkam sevi atrast?
Man ir tikai 20, bet jau tagad šķiet, ka dzīve iet garām , bet es stāvu uz vietas un neuzdrošinos īstenot sapņus un ieceres.
Kāda mārrutka pēc , tas ar mani notiek?
Tātad,
man ir jauns rīcības plāns.
Došos plašajā pasaulē . Vēl tālāk.
Ir doma pieteikties brīvprātīgajos, doties kaut uz pašu Āfriku meklēt Sevi un to, kas vēlos būt.
Es neredzu citu variantu.
Tā tas notiek, kad vēlies visu ātri un uzreiz. Lai gan tas jau ir sen zināms, ka tā nekad nenotiek.
Viss nāk lēni un ar maziem solīšiem.
Tātad, tas ir kaut kas dižens un varens.
Mana lielā sapņu kabata nekad nepārplīsīs, kamēr es to nevēlēšos.
Errrr
