Interesanti
Prātojot par to, kā uzlabot omu un sākt kaut ko darīt mana nožēlojamā stāvokļa labā uzdūros Forestam.
Viņa filozofija mani ļoti ietekmēja, motivēja.
Kaut arī nesaprotu, kā kādam mirstīgajam var būt tik daudz pozitīvu domu, entuziasma un degsmes darīt vienkāršas un nesarežģītas lietas, tikia tādēļ, ka viņas tās patika? Kaut arī tās bija pavisam nenozīmīgs apkārtējai pasaulei.
Kaut vairāk cilvēku, tajā skaitā arī es , spētu vienkārši nedomājot, piecelties un izdarīt to, kas sen jau kārots.
Jo, ja vienmēr pārdomāsi katru mazāko soli, Tu nekad nespēsi lidot. Ikars nepadomāja, ka saulē vasks izkusīs, bet kaut uz brīdi viņš lidoja un sasniedza savu sapni.
Tāpat ja iedomājies spēlet futbolu , bet pirms tam domā,:''Ja es spēlēšu, sasmērēšu kreklu, es varu nokrist un salauzt roku vai kāju , izsist zobus ... '' reāli, Tu nekad neiesi spēlēt futbolu, kaut arī ļoti to vēlētos.
Un tas viss tikai tādēļ, kad mēs , cilvēki, sasodīti daudz domājam par lietā, ko vēlētos īstenot, bet nekad tā arī īsti neuzdrosināmies riskēt, lai īstenotu to, kas padarītu mūs patiešām laimīgus.
Forests zinaja, kur slēpjas viņa panakumu atslēga. Viņš vienkārši nebaidījās, uzdrošinājās darīt to, kas šķita pareizi un ko vēlējās.
Galu galā mēs visi esam tikia cilvēki ar sapņiem un cerībām , tikai par maz uzdrīkstamies . Kas ir patiešām žēl, jo mūsos, katrā no mums, slēpjas potenciāls , kuru apspiež šaurais redzes loks.
Tādēļ, manuprāt, ir jāpaplašina redzesloki, jāuzdrīkstas būt laimīgie, neklausoties ko saka tie, kas neuzdrīkstas sekot saviem sapņiem.
Sapņot ir Lieliski (:
http://www.youtube.com/watch?v=JdsMqRaz2WY
