I still have a pocket full of dreams!

Kāds laiciņš jau atkal ir pagājis.
Hmmm
Cik gan grūti varbūt cilvēkam sevi atrast?
Man ir tikai 20, bet jau tagad šķiet, ka dzīve iet garām , bet es stāvu uz vietas un neuzdrošinos īstenot sapņus un ieceres.
Kāda mārrutka pēc , tas ar mani notiek?
Tātad,
man ir jauns rīcības plāns.
Došos plašajā pasaulē . Vēl tālāk.
Ir doma pieteikties brīvprātīgajos, doties kaut uz pašu Āfriku meklēt Sevi un to, kas vēlos būt.

Es neredzu citu variantu.

Tā tas notiek, kad vēlies visu ātri un uzreiz. Lai gan tas jau ir sen zināms, ka tā nekad nenotiek.
Viss nāk lēni un ar maziem solīšiem.
Tātad, tas ir kaut kas dižens un varens.

Mana lielā sapņu kabata nekad nepārplīsīs, kamēr es to nevēlēšos.
Errrr

Es vēlos būt Forests Gamps

Interesanti
Prātojot par to, kā uzlabot omu un sākt kaut ko darīt mana nožēlojamā stāvokļa labā uzdūros Forestam.
Viņa filozofija mani ļoti ietekmēja, motivēja.
Kaut arī nesaprotu, kā  kādam mirstīgajam var būt tik daudz pozitīvu domu, entuziasma un degsmes darīt vienkāršas un nesarežģītas lietas, tikia tādēļ, ka viņas tās patika? Kaut arī tās bija pavisam nenozīmīgs apkārtējai pasaulei.
Kaut vairāk cilvēku, tajā skaitā arī es , spētu vienkārši nedomājot, piecelties un izdarīt to, kas sen jau kārots.
Jo, ja vienmēr pārdomāsi katru mazāko soli, Tu nekad nespēsi lidot. Ikars nepadomāja, ka saulē vasks izkusīs, bet kaut uz brīdi viņš lidoja un sasniedza savu sapni.
Tāpat ja iedomājies spēlet futbolu , bet pirms tam domā,:''Ja es spēlēšu, sasmērēšu kreklu, es varu nokrist un salauzt roku  vai kāju , izsist zobus ... '' reāli, Tu nekad neiesi spēlēt futbolu, kaut arī ļoti to vēlētos.
Un tas viss tikai tādēļ, kad mēs , cilvēki, sasodīti daudz domājam par lietā, ko vēlētos īstenot, bet nekad tā arī īsti neuzdrosināmies riskēt, lai īstenotu to, kas padarītu mūs patiešām laimīgus.
Forests zinaja, kur slēpjas viņa panakumu atslēga. Viņš vienkārši nebaidījās, uzdrošinājās darīt to, kas šķita pareizi un ko vēlējās.
Galu galā mēs visi esam tikia cilvēki ar sapņiem un cerībām , tikai par maz uzdrīkstamies . Kas ir patiešām žēl, jo mūsos, katrā no mums, slēpjas potenciāls , kuru apspiež šaurais redzes loks.
Tādēļ, manuprāt, ir jāpaplašina redzesloki, jāuzdrīkstas būt laimīgie, neklausoties ko saka tie, kas neuzdrīkstas sekot saviem sapņiem.
Sapņot ir Lieliski (:

http://www.youtube.com/watch?v=JdsMqRaz2WY

Man prātā kamols

Kaut kas nav kārtībā ar manu uztveri, man šķiet.
Jo pārējie it kā visu saprot , tikai es nē.
Hmm
Vai ari tā ir mana dārgā attieksme, kura ir atvaļinājumā un nenoteiktu laiku.
vai arī gribasspēks, kurš atpūšas Marokā. ū, nē, iedvesma, kura bez norādēm zviln kaut kur Spānijā, man šķiet.
Nekādi netieku skaidrībā ar sevi.
Ar to, ko gribu un ko varu
Un vispār savāds gads priekš manis.
Daudz , ļoti daudz klusuma brīžu bijis.
Es nespēju izšķirties, starp dzeju vai ,biezajām, 800 lpp grāmatām.
Es droši vien ka varētu uzrakstīt kādu murgaino 800nieci, bēt ... vai kādam būtu interese to lasīt.
Hah
Kāds varētu būt tik laipns un atpestīt mani no manis pašas.
Es esmu sev apnikusi, pa ļoti.
Vienkārši nogurusi no savas būtības, eksistences.
Vai arī aizbrauciet pakaļ manai iedvesmai
Labs iemesls pabūt Spānijā.
Es vakar redzēju pašu pretīgāko zirnekli pasaulē !!!
Santa , manuprāt, ielīstu zemē, lūgtos  lai kāds viņai izrauj acis no redzētā .
Un es viņu nofočēju, lai aizsūtītu Santai. Lai jau neguļ kādas 3naktis un redz savu mazo, daudzkājaino drauģeli ir reiz, kad pamirkšķina acis, hā.

Un jā, mani seksīgie stādnieķeļi drīz būs pabeiguši meistarot konservatõriju un tad visi mazie, netīrie prieciņi  būs beigušies.
Buenas Nočes

Shout it from the roof top

Jau no paša rīta neesmu savā ādā. Laikam, ka sāku pamatīgi pēc draugiem ilgoties.
Skaipā sarakstījos ar Agnesi. Hehh
Viņa ir personība, kuru man vēl līdz galam nav izdevies atkost.
Par katru cilvēku saka, ja viņš ir tavā dzīve ienācis, viņš tur nav bez iemesla, bet gan tāpēc, lai kaut ko Tev iemācītu. Ar Agnesi ir tā, ka viņa man ir iemācījusi, ka būt atšķirīgam , savādi domājošam ir kaut kas brīnišķīgs. Viņa mani nebeidz iedvesmot un pārsteikt ar savu optimismu, pat tad, kad to nevar iedomāties. Viņai ir tie mazie jociņi, kas padara dienu gaišāku un saulaināku. Agnes, es zinu, ka šodienas labais laiciņš ir Tavs rokudarbs ;p

Es skumstu pēc vsiem, kas man bija tik tuvi.
Ak , Dievs, ja es varētu, es visus visus atvilktu te, liktu dzīvot manā dārzā, kā Filipīniešiem , teltīs un plikām kājām. Un mēs varētu dziedād ziņģes pie ugunskura , hem

Buutu TIIIK naisīgi
Es gaidīšu visus pie manis, jo agri vai vēlu, Jūs savas pakaļas atvilksiet seit , hā


Mīlu, mani Rezgaļi

Saraujas

Emmm
Pirmais ieraks, kaut kas svarīgs un liels, laigan nav isti par ko rakstīt, domas neraisās .
Parasti, sāk ar to, kāpēc sāk bloggot, utt
Lidojums - kāpēc? 
JO
Manas domas ir kā lidojums, kā kaut kas, kas mainās ik mirkli, sekundi.
Laikam, ka esmu tāds cilvēks. 
Šķiet, ka reizēm vieknkārši tas ir pareizi nedomāt par neko ilgāk par mirkli - vieglāk dzīvot . Jammm
Kā teca Skārleta O'Hāra 

 ''Šodien es par to nedomāšu, par to es padomāšu rīt''

Rīt būs jauna diena !